Valoda ir telpa, kurā mēs dzīvojam. Tā ir vieta, kur mēs jūtamies ērti. Tieši tāpat ka mēs varam justies neērti svešā valodas telpā. Latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda, kas faktiski arī nosaka to kādās krāsās mēs uztveram pasauli, jo katra valoda tomēr piedāvā atšķirīgas iespējas vienu un to pašu parādību, ideju un sajūtu aprakstīšanā. Šis blogs ir par mūsu telpu, mūsu mājām, par latviešu valodas telpu.

Latviešu valoda attīstās un aug kā dzīvs organisms. Ja mēs paklausāmies valodnieku rekonstruētās senās valodas, kuras eksistēja tikai 500 gadus atpakaļ, tad mēs neko nesapratīsim. Tik ātri šī mūsu telpa spēj izmainīties. Ir grūti to aptvert, bet latviešu valoda pirms 100 gadiem bija cita. Jā, mēs varētu to saprast, bet atšķirības būtu jūtamas.

Tāpat kā mežā, kur katrs augs cīnās par saules gaismu uz pārējo rēķina, tāpat arī valodas telpā var just citu valodu ietekmi. Šajā mirklī mūsu rakstā parādās jauns tēls -tie ir valodas sargi. Tā pat ir organizācija, kas ir apņēmusies cīnīties par valodas tīrību. Kas ir ļoti apsveicami, tikai diemžēl tā ir cīņa ar vējdzirnavām.

LATVIEŠU VALODAS TĪRĪBA

Jautājums ir vai vispār ir iespējama tīra valoda un no kā tā būtu jāattīra? Šis jautājums faktiski nozīmē, ka pastāv arī netīra valoda. Ja jā, tad kā tā izklausās? Valodas pūristiem visticamāk būtu ko teikt par šo tēmu.

Bet latviešu valoda nav tikai telpa, kurā mēs dzīvojam. Tas ir instruments ar kura palīdzību mēs spējam saprasties. Komunikācijas galvenais uzdevums ir saprasties. Un augstākā līmeņa komunikācija nebūt nenozīmē, ka tā notiek tīrā valodā.

Komunikācijas svarīgākie uzdevumi ir:

1. Saprasties,

2. Palikt atmiņā,

3. Nodot zināšanas.

Par to kā attīstīt komunikācijas prasmes lasiet šajā blogā.

LATVIEŠU VALODA UN KOMUNIKĀCIJAS MĀKSLA

Es ļoti vēlētos, lai mēs nošķirtu divas saplūdušas idejas: tīra valoda, kuru mēs aizstāvam par katru cenu baidoties, ka savādāk tā pazudīs kopā ar latvietību. Un latviešu valoda kā komunikācijas instruments.

Ar pirmo uzdevumu strādā valodas pūristi un Valsts valodas centrs. B

Bet ar otru instrumentu darbojas mūsu īstenie latviešu valodas zinātnieki - latviešu dzejnieki.

Ojārs Vācieties, Imants Ziedonis, Māris Čaklais un citi Latvijas dzejas dižgari ir īstie latviešu valodas iespēju rādītāji. 

Kaut vai Ojāra Vācieša tulkotais "Meistars un Margarita" parāda fantastiskus mūsu valodas dziļumus un iespējas. Šī grāmata ir īstenā latviešu valodas ābece. Lasot šo ģeniālo tulkojumu nevienā brīdī nerodas sajūta, ka tas valodas pūristu traktāts. Bet drīzāk kā ceļvedis ļoti plaša mēroga ideju pasaulē, kuru kāds liels meistars ir spējis ietērpt latviešu valodā.

Latviešu valoda ir un būs dzīva, jo mums ir mūsu dzejas dižgaru atstātās norādes.

Bet kāda tā būs pēc 100 gadiem, to mēs nezinām. 

Skaidrs ir viens - visticamāk mums būtu pagrūti saprast latviešus pēc 100 vai 200 gadiem.

Sāciet savu ceļojumu komunikācijas prasmju apgūšanā jau šodien. Izvēlieties kāds apmācību formāts Jums ir vispiemērotākais. To var izdarīt šeit.